2024. gada februāris: Ko par tirgus cenām vēsta Francijas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu izsoles

Pēdējā Francijas publiskajā izsolē izcelsmes apliecinājumu cena bija 0.83€-1.36€. Izsolē tika pārdoti 4922 GWh izcelsmes sertifikātu par 2023. gada novembra ražošanas periodu. Tas ir izraisījis debates starp mūsu biedriem par izcelsmes apliecinājumu vēsturisko cenu dinamiku. Mums bieži tiek vaicāts, vai cenas pieaug, vai krītas? Analizējot vēsturiskās cenas, varam labāk izprast, kā cenas laika gaitā mainās un kas to ietekmē.

Izcelsmes sertifikātu starptautiskās izsoles ir kļuvušas par būtisku cenu signālu avotu. Pirms darījumu slēgšanas gan pircēji, gan ražotāji arvien dedzīgāk gaida ikmēneša izsoļu rezultātus, lai izprastu tirgus cenas. 

Francijas publiskās izsoles ir viens no labākajiem vēsturisko cenu izsekošanas avotiem. Svarīgi norādīt, ka Latvijas izcelsmes apliecinājumu cenas ne vienmēr atbilst Francijas cenām, tomēr tās sniedz labu pārskatu par tirgus tendencēm. Būtiski arī zināt, ka Latvijā Francijas izcelsmes sertifikātus var izmantot ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējos izcelsmes sertifikātus. Tas pats attiecas arī uz pretējo.

‍

‍

2019. – 2021. gads: Francijas izsoļu sākums un sākotnējais cenu pieaugums

Izsoļu aizsākumos, 2019. gadā cenas vēl bija mērenas, piemēram, martā no €0,22 līdz €0,96 par megavatstundu (MWh). Tad iegriezās vēji. Pakāpeniski līdz 2021. gada aprīlim cenas pieauga līdz €0,34 - €0,6. Līdz novembrim cenas bija pieaugušas līdz €1,03 - €1,34 par MWh. To izraisīja pieprasījuma pieaugums, vispārējs optimisms atjaunojamās enerģijas nozarē un daļēji arī spekulācijas.

2022. gads: Galvenie notikumi un mācības

Gada sākumā mēs piedzīvojām vēsturisku cenu pieaugumu — janvārī cenas svārstījās no €1,71 - €2,28/MWh līdz reibinošiem €7,76—€8,12/MWh augustā. Lielu lomu spēlēja ziemas bez nokrišņiem un viena no sausākajām un karstākajām vasarām Eiropas vēsturē. Šajā gadījumā ir svarīgi zināt, ka Norvēģija ir lielākais izcelsmes apliecinājumu eksportētājs Eiropā. Kad Skandināvijā ir sauss laiks, hidroelektrostacijas ražo mazāk elektroenerģijas, kas izraisa deficītu izcelsmes apliecinājumu tirgū.

2022. – 2024. gads: Cenu kritums un tā ietekme

Kā jebkurā labā stāstā, labie laiki nevarēja ilgt mūžīgi. Lai gan 2022. gada decembrī cenas vēl bija augstas, proti, €5,3–€7,69/MWh, 2023. gada vidū sākās lejupslīde. Jau 2024. gada februārī izsolē visi izcelsmes apliecinājumi tika pārdoti par cenu €0,83–1,36/MWh.

Kas šeit notika?

Podkāstā “Montel Weekly” Daniels Ārnesons (Daniel Arnesson) norāda, ka tirgus vājuma pirmā pazīme bija Itālijas publiskā izsole. Bija noteikta pārāk augsta sākotnējā cena, un ne visus izcelsmes apliecinājumus izdevās pārdot, kas izraisīja domino efekta cenu kritumu.

Vai iemesls bija tirgus piesātinājums vai tikai racionālāka pieeja cenām? Patiesībā šim straujajam cenu kritumam bija vairāki iemesli.

Viens no būtiskākajiem faktoriem bija milzīgā pārprodukcija. Pārprodukcija kļuva īpaši pamanāma 2023. gada vidū, kad palielinājās nokrišņu daudzums, būtiski palielinot hidroelektroenerģijas ražošanu, salīdzinājumā ar 2022. gadu.

Norvēģijā augustā tika piedzīvots ekstremāli liels nokrišņu daudzums, kas vairākās vietās izraisīja plūdus. 2023. gada 8. augustā Oslo saņēma tikpat lielu nokrišņu daudzumu kā kopumā 2022. gada jūnijā (58 mm). Turklāt augusts un septembris atnesa labvēlīgus apstākļus vēja enerģijas ražošanai, vēl vairāk pastiprinot pārprodukciju. Kopumā 2023. gada laika apstākļi bija neparasti labvēlīgi atjaunojamās enerģijas ražošanai un izraisīja lielu pārprodukciju izcelsmes apliecinājumu tirgū.

Vēl viens svarīgs iemesls bija tā brīža makroekonomiskie apstākļi, kas noveda pie zemāka elektroenerģijas pieprasījuma un tādējādi zemāka elektroenerģijas patēriņa. Vienlaikus Eiropas atjaunojamās enerģijas sektors ir strauji pieaudzis.

Ir svarīgi atzīmēt, ka daudzas valstis ir aizliegušas izmantot iepriekšējā gada izcelsmes apliecinājumus, lai pierādītu pašreizējā gada elektroenerģijas patēriņu. Piemēram, Vācija un Spānija liedz izmantot 2023. gada izcelsmes apliecinājumus 2024. gadā. Tā kā Vācija ir lielākais izcelsmes apliecinājumu importētājs Eiropā, Vācijas noteikumi par izcelsmes apliecinājumu izmantošanu būtiski ietekmē visu Eiropas tirgu.

Visi šie faktori kopā norāda uz sarežģītu un dinamisku tirgu, kurā cenas stipri ietekmē gan iekšējie, gan ārējie faktori.

Vai tagad gaidāms cenu pieaugums?

Cenu pieauguma prognozēšana ir grūta. Martā daudziem Eiropas lielajiem uzņēmumiem iestāsies tā sauktais “atklāšanas termiņš”, kad tiem būs jāatklāj sava zaļās enerģijas izcelsme un ekoloģiskais pēdas nospiedums. Kā tirgus dalībnieki ir sagatavojušies šai situācijai, vēl ir jāredz. Viena lieta ir skaidra: 2024. gadā saražotā enerģija pašlaik tiek pārdota par cenu, kas ir līdz pat 2,5 reizēm augstāka nekā iepriekšējā gadā. Nākotnē mēs plānojam veikt šīs tēmas padziļinātāku analīzi. Ja esat tajā ieinteresēti, tad pievienojieties mūsu jaunumiem šeit.

Ilgtermiņā izcelsmes apliecinājumu cenas visvairāk ietekmēs laika apstākļi, zaļā kustība, subsidēšanas shēmas un regulējumi, kas mudina uzņēmumus izmantot izcelsmes apliecinājumus.

Kāda ir stāsta morāle?

Francijas piemērs rāda, ka atjaunojamo enerģiju tirgū nav nekā noteikta, izņemot izmaiņas. Cenu svārstīgums liecina, ka mēs joprojām mācāmies, un laika apstākļiem ir milzīga nozīme. Vienlaikus straujais cenu pieaugums atspoguļo atjaunojamās enerģijas nozares pieaugošo nozīmi un tās ietekmi uz plašāku enerģijas tirgu.

Viena skaidra mācība ir tā, ka spekulēt ar izcelsmes apliecinājumiem ir riskanti. Mēs esam tikušies ar vairākiem starptautiskiem tirgus dalībniekiem, kas ir pārāk ilgi nogaidījuši ar pārdošanu un tagad atrodas situācijā, kad viņu izcelsmes apliecinājumi ir noilguši. Tagad viņiem nākas pārdot savus izcelsmes apliecinājumus ar atlaidi jau tā nomāktajā tirgū. Regulējumu dēļ vislielākais patērētāju pieprasījums ir pēc svaigi saražotas enerģijas, un šajos periodos tirgotājiem ir arī vislielākās iespējas gūt peļņu. 

Kopsavilkumā, Soldera uzskata, ka saprātīga ir regulāra izcelsmes apliecinājumu pārdošana, tādējādi gūstot vislielāko peļņu no svaigi saražotas enerģijas cenas, vienlaikus samazinot risku pārdot saražoto par zemāko cenu periodā.